ATVAĻINĀJUMS

ATVAĻINĀJUMS

  Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir katru gadu noteiktā laikā saskaņā ar darbinieka un darba devēja vienošanos vai atvaļinājumu grafiku, ko sastāda darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem vai katru darbinieku individuāli. Ar atvaļinājumu grafiku un tā grozījum iepazīstina visus darbiniekus, un tam jābūt pieejamam ikvienam darbiniekam.

  Darba devējam ir pienākums, piešķirot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, pēc iespējas ņemt vērā darbinieka vēlmes. Kā arī jāvadās no tā, lai nekaitētu uzņēmuma saimnieciskajai darbībai.

Darbinieks var prasīt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu par pirmo darba gadu, ja viņš pie darba devēja nodarbināts ne mazāk kā sešus mēnešus. Darba devējam ir pienākums šādu atvaļinājumu piešķirt pilnā apmērā. Šo likuma normu izpildot iesaku rīkoties uzmanīgi. Jo, Jūs piešķirat atvaļinājumu par 11 mēnešiem (kuros ir darba attiecībās), Darbinieks, izņemot atvaļinājumu, darbā var neatgriezties. Ko iesākt: nodokļi aprēķināti, atvaļinājuma nauda izmaksāta. Labi, ja darbinieks ir godprātīgs un pārmaksāto atvaļinājuma naudu atmaksā atpakaļ uzņēmumam, grāmatvedis veic nodokļu korekciju. Bet, ja nē-tad tie uzņēmumam ir zaudējumi.

  Darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa  daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā  nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Žēl, ka likumdevējs nav paredzējis amatu specifiku, kur nav iespējams pildīt šo likuma normu.

  Izņēmuma gadījumos, kad ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana pilnā apmērā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā,ar darbinieka rakstveida piekrišanu, pieļaujams atvaļinājuma daļu pārcelt uz nākamo gadu. Daļa kārtējā atvaļinājuma nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu.

Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pagarina vai pārceļ darbinieka pārejošas darbnespējas gadījumā.

Ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu piešķir darbiniekiem, kuriem ir trīs vai vairāk bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds - 3 darba dienas.

Darbiniekiem, kuriem ir mazāk kā trīs bērni vecumā līdz 16 gadiem - 1 darba dienu.

Ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu par kārtējo gadu piešķir un to izmanto līdz nākamā gada ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam.

Donora dienas. Darbiniekam pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē ir tiesības uz atpūtas dienu. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, šo atpūtas dienu var piešķirt citā laikā, bet ne vēlāk kā viena  gada laikā pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē.  Darba devējam ir pienākums apmaksāt ne vairāk kā piecas šādas dienas kalendāra gada laikā. Darbinieks iesniedz darba devējam izziņu par asins nodošanas faktu un iesniegumu, kurā norāda vēlamo atpūtas dienu.

Lai izrēķinātu darbiniekam pienākošos atvaļinājuma naudu ir jārēķina vidējā izpeļņa.

Vidējo izpeļņu aprēķina atbilstoši Darba likuma (DL) 75.panta regulējumam:

• Visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām.
• Stundas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto stundu skaitu.
• Dienas vidējo izpeļņu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā, kuru aprēķina, pēdējo sešu mēnešu laikā nostrādāto stundu skaitu dalot ar kalendāra darba dienu skaitu (izņemot attaisnotu prombūtni) pēdējo sešu mēnešu laikā.
• Mēneša vidējo izpeļņu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar mēneša vidējo darba dienu skaitu pēdējos sešos kalendāra mēnešos (saskaitot darba dienas pēdējos sešos kalendāra mēnešos un šo kopsummu dalot ar seši).

• darba samaksas kopsumma;
• faktiski nostrādāto stundu skaits;
• kalendāra darba dienu skaits.

Nostrādāto dienu skaitā neietilpst pārejošas darbnespējas dienas, atvaļinājuma dienas un dienas, kad darbinieks nav veicis darbu Darba likuma 74.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos.

Ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā
nostrādāto stundu skaitu un reizinot ar astoņi (darbinieka normālais dienas darba laiks stundās).

Dienas vidējā izpeļņa (bruto)= ((DS01+DS02+DS03+DS04+DS05+DS06):NS_sk))x8
DS – darba samaksa par mēnešiem
NS_sk – nostrādāto stundu skaits
Atvaļinājuma nauda (bruto) = dienas vidējā izpeļņa x darba dienu skaits atvaļinājuma laikā

Nav komentāru

Komentēt